Brestas cietoksnis

Brestas cietoksnis (baltkrievu: Брэсцкая крэпасць, krievu: Брестская крепость, poļu: Twierdza brzeska) ir daļēji saglabājušies nocietinājumi Brestas pilsētā Baltkrievijā pie Muhavecas ietekas Bugā un tās pretējā krastā Polijā.^[1]

Cietoksnis kļuva par padomju karavīru varonības un nelokāmības simbolu pirmajās Trešā reiha operācijas "Barbarosa" dienās, kas sākās 1941. gada 22. jūnijā. Brestas cietokšņa aizstāvji pretojās vācu spēkiem vairākas dienas, neskatoties uz munīcijas un pārtikas trūkumu. Padomju Savienība izmantoja Brestas cietokšņa aizstāvēšanu kā spēcīgu propagandas rīku, lai mobilizētu un iedvesmotu iedzīvotājus cīņā pret ienaidniekiem.

Brestas cietoksnis

Būvniecība

Sākts būvēt 1833. gadā kā Brestļitovskas cietoksnis pēc vācu kara inženiera Kārļa Opermaņa projekta. Galvenie darbi tika pabeigti 1842. gadā. Cietoksni veidoja citadele un trīs to aizsargājoši nocietinājumi ar kopējo platību 4 km² un galvenās aizsardzības līnijas garumu 6,4 km. Citadele atrodas uz salas starp divām Muhavecas attekām.

1864.—1888. gadā cietoksnis pēc Eduarda Totlēbena projekta modernizēts, izveidojot fortu apli 32 km garumā. 1913. gadā sākta otrā nocietinājumu loka būve 45 km garumā, bet līdz Pirmā pasaules kara sākumam to nepabeidza. Sākoties karam, cietoksnis tika pamests un daļēji uzspridzināts. 1918. gada 3. martā Citadeles Baltajā pilī tika parakstīts Brestļitovskas miera līgums. Saskaņā ar Rīgas miera līgumu cietoksnis kopā ar Brestas pilsētu nonāca Polijas sastāvā un tika izmantots kā kazarmas, noliktava un cietums.

Otrais pasaules karš

Otrā pasaules kara Polijas kampaņas sākumā jau 1939. gada 2. septembrī Luftwaffe bombardēja cietoksni, nometot 10 bumbas. 13. septembrī no cietokšņa tika evakuētas poļu militārpersonu ģimenes, pieejas cietoksnim mīnētas, ieejas bloķētas ar tankiem. Uzbrūkošie vācu spēki pārspēja poļu spēkus kājnieku skaitā 2 reizes, tankos — 4 reizes, bet artilērijā — 6 reizes. 14. septembrī vācu spēki pirmoreiz mēģināja ieņemt cietoksni, bet tika atsisti. Pēc vairākām kaujām un bombardēšanas 17. septembrī poļu spēki atkāpās. 1939. gada 22. septembrī Vērmahts cietoksni nodeva Sarkanajai armijai.

1941. gada 22. jūnijā, sākoties Vācijas uzbrukumam Padomju Savienībai, cietoksnī, neskaitot ģimenes locekļus, bija ap deviņiem tūkstošiem dažādu ieroču šķiru Sarkanās armijas karavīru. 22. jūnijā 4:15 sākās artilērijas apšaude, bet 4:45 — uzbrukums pašam cietoksnim. 7:00 daļa dislocētā karaspēka (divas strēlnieku divīzijas) cietoksni pameta. Nepārtrauktos uzbrukumos līdz 26. jūnijam lielākā daļa cietokšņa tika ieņemta un organizētā aizsardzība beidzās. Palika tikai izolētas sarkanarmiešu grupas un atsevišķi karavīri, kuri turpināja pretošanos līdz augusta sākumam. Sarkanā armija šajās kaujās zaudēja ap 2000 kritušo, bet ap 5000—6000 krita gūstā. Vērmahtam kaujās par Brestas cietoksni krita vai tika ievainoti 1121 karavīrs.

Brestas cietokšņa aizstāvēšana, par ko Padomju vara uzzināja tikai 1942. gada februārī no kaujā iegūtas vācu dokumentācijas, gadiem ritot kļuva par nozīmīgu padomju propagandas simbolu. 1965. gada 8. maijā cietoksnim tika piešķirts «varoņcietokšņa» tituls. 1971. gadā izveidots memoriāls.