Atgremotāji

Atgremotāji Ruminantia
Baltastes briedis (Odocoileus virginianus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Pārnadži (Artiodactyla)
Apakškārta	Vaļu un atgremotāju apakškārta (Cetruminantia)
Infrakārta	Atgremotāji (Ruminantia)
Iedalījums
Augstākie atgremotāji (Pecora) Zemākie atgremotāji (Tragulina)
Atgremotāji Vikikrātuvē

Atgremotāji, atgremotāju apakškārta (Ruminantia) ir viena no divām vaļu un atgremotāju apakškārtas (Cetruminantia) pārnadžu apakškārtām, kas apvieno antilokapras, žirafes, muskusbriežus, briežus un dobradžus. Šajā apakškārtā ir tādas labi zināmas sugas, kā govs, kaza, aita, antilope, stirna un staltbriedis.

Ne visi dzīvnieki, kas atgremo barību, pieder atgremotāju apakškārtai (Ruminantia). Šāds izņēmums ir kamielis un lama, kas pieder biezpēdaiņu apakškārtai (Tylopoda).^[1]

Visi atgremotāju apakškārtas dzīvnieki ir zālēdāji, un visiem ir kopīgs veids, kā tiek sagremota barība. Tie atšķiras no citiem zālēdājdzīvniekiem ar īpatnēju gremošanas trakta uzbūvi. Tiem ir daudzdaļīgs kuņģis un tiem ir divpakāpju gremošana. Pirmais solis ir barības fermentatīvā apstrāde^[2] — noplūktā zāle tiek pavirši sakošļāta un norīta. Barība nonāk spurekļa priekštelpā un no turienes spureklī. Pēc 30 — 60 minūtēm dzīvnieks barību atrij, to atkārtoti sakošļājot un vēlreiz saslapinot ar siekalām. Barības atgremošana ilgst 40 — 60 minūtes. Kad atgremošana beigusies, pēc 15 — 20 minūtēm no jauna tiek uzņemta barība. Pieauguši atgremotāji diennaktī 6 — 8 reizes atgremo barību. Šāds barošanās veids ir bioloģiska piemērošanās, kas izveidojusies evolūcijas procesā, sargājoties no plēsējiem. Steigā tiek uzņemta pēc iespējas vairāk barības, kura drošā vietā pēc kāda laika tiek rūpīgi sakošļāta.^[2]

Atgremotājiem ir daudzkameru kuņģis, kas sastāv no 4 nodalījumiem: spurekļa (Rumen), acekņa (Reticulum), grāmatnieka (Omasus) un glumenieka (Abomasus).

Pirmo 3 nodalījumu gļotādā nav dziedzeru, un tos sauc par priekškuņģiem. Pēdējā nodalījumā (glumeniekā) izdalās kuņģa sula, un to sauc par īsto kuņģi jeb dziedzerkuņģi. Spureklis un aceknis veido nelielu priekškambari (Atrimu ventriculi), kurā atveras barības vads. Pieaugušiem atgremotājiem vislielākais kuņģa nodalījums ir spureklis, tā tilpums var būt 80 — 200 l. Glumenieks spēj uzņemt tikai desmito daļu no spurekļa tilpuma.^[2]

Priekškuņģu muskulatūra barība saberž un sasmalcina. Spureklis un aklā zarna (Caecum) satur dažādas baktērijas, vienšūņu un sēņu populācijas. Baktēriju izdalītie fermenti barību pārstrādā ķīmiski.^[2] No priekškuņģiem vislielākā nozīme barības pārstrādē ir spureklim, kurā barība uzturas vidēji 70 — 90 stundas. Aceknis un grāmatnieks galvenokārt regulē barības pāriešanu īstajā kuņģī. Aceknī sakrājas daļēji pārstrādāta un pusšķidra barība, kas caur grāmatnieku ieplūst īstajā kuņģī. Grāmatnieks darbojas kā caurlaidēja kamera, aizturot rupjās barības daļiņas un, ja nepieciešams, saberžot tās vēl smalkākas. Grāmatniekā ļoti intensīvi norisinās ūdens un gaistošo taukskābju uzsūkšanās.^[2]

• Atgremotāju apakškārta (Ruminantia)
  • infrakārta Augstākie atgremotāji (Pecora)
    • dzimta Antilokapru dzimta (Antilocapridae)
    • dzimta Briežu dzimta (Cervidae)
    • dzimta Dobradžu dzimta (Bovidae)
    • dzimta Muskusbriežu dzimta (Moschidae)
    • dzimta Žirafu dzimta (Giraffidae)
    • dzimta †Climacoceratidae
    • dzimta †Gelocidae
    • dzimta †Hoplitomerycidae
    • dzimta †Leptomerycidae^[3]
    • dzimta †Palaeomerycidae
  • infrakārta Zemākie atgremotāji (Tragulina)
    • Pundurbriežu dzimta (Tragulidae)
    • dzimta †Archaeomerycidae
    • dzimta †Hypertragulidae
    • dzimta †Lophiomerycidae
    • dzimta †Praetragulidae
    • dzimta †Prodremotheriidae
    • dzimta †Protoceratidae^[3]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atgremotāji

• Rumen Physiology and Rumination
• Kazu bara barvedim^{[novecojusi saite]}