Skylab 2: Atšķirības starp versijām

Skylab 2
Skylab 2 komandmodulis
KA veids	Kosmosa kuģis
Bāzes platforma	Apollo
Sērijas Nr.	CSM-116
Apkalpe	Čārlzs Konrāds Džozefs Kervins Pols Veics
Starta datums	25.05.1973. 13:00:00 UTC
Starta vieta	Kenedija kosmosa centrs LC-39B
Nesējraķete	Saturn IB
Nolaišanās	22.05.1973. 13:49:48 UTC
Nolaišanās vieta	Klusais okeāns, 24°45′N 127°2′W / 24.750°N 127.033°W / 24.750; -127.033 ("Skylab 2" nolaišanās)
Lidojuma ilgums	28 d 49 min 49 s
NSSDC ID	1973-032A
SCN	06655
Masa	19 979 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Slīpums	50,0°
Periods	93,2 min
apogejs	438 km
perigejs	428 km
Apriņķojumi	404
Apkalpes attēls
No kreisās: Kervins, Konrāds, Veics
Programma Skylab
Iepriekšējais Nākamais Skylab Skylab 3

Skylab 2 jeb SLM-1 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) kosmosa kuģa pilotējamais lidojums uz orbitālo staciju Skylab. Tas startēja 1973. gada 25. maijā, un 26 dienas trīs cilvēku apkalpe (Čārlzs Konrāds, Džozefs Kervins, Pols Veics) pavadīja stacijā, uzstādot kosmiskā lidojuma ilguma rekordu.

Kosmonauts	Virz.	Pozīcija	Lidojums pēc skaita	Valsts, organizācija
Čārlzs Konrāds	↑↓	Komandieris	4.	ASV, NASA
Džozefs Kervins	↑↓	Zinātniskais pilots	1.	ASV, NASA
Pols Veics	↑↓	Pilots	1.	ASV, NASA

Dublieru apkalpe:

• Rasels Šveikarts, komandieris
• Stori Masgreivs, zinātniskais pilots
• Brūss Makendless, pilots

Skylab stacijas startā 1973. gada 14. maijā tika nodarīti ievērojami bojājumi: tās mikrometeorīdu vairogs un viens no primārajiem saules bateriju paneļiem palaišanas laikā bija atvienojušies, un atlikušais primārais saules bateriju panelis bija iestrēdzis. Bez vairoga, kas bija paredzēts arī siltuma aizsardzības nodrošināšanai, Skylab uzkarsa. Temperatūras paaugstināšanās dēļ iekšienē materiāli izdalīja toksiskus izgarojumus stacijas atmosfērā.

Pirmajai apkalpei starts bija paredzēts 15. maijā, taču pēc stacijas avārijas kosmosa kuģa palaišanu pārcēla uz 20. maiju, bet pēc tam — uz 25. maiju. Apkalpei bija jāapgūst remontdarbi, kā arī saslēgšanās operācija citādākos apstākļos, jo stacija tika noorientēta, lai samazinātu pret Sauli vērsto virsmu. Zemes kontrolieri četras reizes attīrīja atmosfēru ar tīru slāpekli, pirms to uzpildīja ar slāpekļa un skābekļa atmosfēru, kas piemērota apkalpei. Slepenais Nacionālais izlūkošanas birojs izmantoja izlūkošanas pavadoni KH-8 Gambit 3, lai fotografētu bojāto staciju.

Skylab 2 tika palaists 1973. gada 25. maijā 13:00:00 UTC ar nesējraķeti Saturn IB (SA-206) no Kenedija kosmosa centra starta laukuma LC-39B.

Sasniedzot staciju, komandieris Čārlzs Konrāds vadīja Apollo komandas servisa moduli (KSM) aplidot ap to, lai novērtētu bojājumus. Pēc tam kosmosa kuģis veica "mīksto" saslēgšanos ar staciju, lai izvairītos no nepieciešamības uzturēt kosmosa kuģa orientāciju, kamēr apkalpe ēd un lidojumu kontrolieri plāno pirmo remonta mēģinājumu. Pēc tam Apollo atvienojās, lai Konrāds varētu pievadīt KSM pie iestrēgušā saules paneļa. Tad Pols Veics, izliecies no lūkas, veica "stāvošo" iziešanu kosmosā, mēģinot atbrīvot paneli, paraujot to ar 3 metru garu āķa stieni, kamēr Džozefs Kervins turēja viņu pie kājām. Paneļa atbrīvošana neizdevās, un tika patērēts ievērojams daudzums Skylab manevrēšanas slāpekļa gāzes, ko izmanto, lai saglabātu tās stāvokli stabilu.

Pēc tam apkalpe mēģināja veikt "cieto" saslēgšanos ar Skylab, taču satveršanas fiksatori nedarbojās. Pēc astoņiem neveiksmīgiem mēģinājumiem kosmonauti atkal uzvilka skafandrus un daļēji izjauca saslēgšanās mehānismu; nākamais mēģinājums izdevās.

Nākamajā dienā, 26. maijā apkalpe iekļuva stacijā. Viens no pirmajiem darbiem bija caur mazo zinātnisko slūžu kameru izvērst saliekamu saulessargu, kas darbotos kā siltuma vairogs (šo pieeju ierosināja un izstrādāja NASA "Mr. Fix It" Džeks Kinzlers, kuram par ieguldīto darbu tika piešķirta NASA izcilā dienesta medaļa). Veiksmīgi izvietojot saulessargu, iekšējā temperatūra pazeminājās līdz pieņemamam līmenim. Apkalpe sāka staciju aktivizēt, un zinātniskie novērojumi sākās 29. maijā.

7. jūnijā Konrāds un Kervins veica otro iziešanu kosmosā, lai atvērtu iestrēgušās saules bateriju paneļu daļas. Ja nebūtu strāvas no paneļa, otrā un trešā Skylab misija nebūtu varējusi veikt savus galvenos eksperimentus, un stacijas kritiskā akumulatoru sistēma būtu nopietni degradēta. Apkalpe bija sagatavojusies šim remontam, praktizējoties ūdens baseinā Māršala kosmosa lidojumu centrā. Tika izmantoti kabeļu griezēji ar garu rokturi. Konrādam izdevās noņemt iestrēgušo gabalu, un saules bateriju panelis pēkšņi izvērsās, kas izraisīja abu astronautu atgrūšanu no stacijas korpusa, bet drošības saites viņus noturēja. Stacijas normāla darbība bija atjaunota.

Gandrīz mēnesi apkalpe veica turpmākus remontdarbus stacijā, izpildīja medicīniskus eksperimentus, vāca Saules un Zemes zinātniskos datus un veica kopumā 392 stundas ilgus eksperimentus. Ar Apollo Telescope Mount divas minūtes tika uztverts liels saules uzliesmojums; uzņemti aptuveni 29 000 Saules kadru.

19. jūnijā Konrāds un Veics veica trešo iziešanu kosmosā, kuras laikā viņi pārlādēja filmu kasetes, notīrīja saules koronogrāfa disku un koriģēja akumulatora regulatoru. Nākamajā dienā apkalpe sāka stacijas konservāciju.

22. jūnijā 08:58 UTC Skylab 2 atvienojās no stacijas un aplidoja to, lai nofotografētu. Pēc tam tika veikti trīs bremzēšanas manevri, un 13:49:48 UTC komandmodulis nolaidās Klusajā okeānā, kur to sagaidīja lidmašīnu bāzes kuģis USS Ticonderoga. Kosmiskais lidojums ilga 28 dienas, 49 minūtes un 49 sekundes.

Kosmonauti salīdzinoši labi bija izturējuši ilgstošu uzturēšanos bezsvara stāvoklī, un pēc nolaišanās varēja paši uzkāpt uz kuģa, tomēr vairākas dienas viņiem bija reibonis, bija traucējumi sirds un asinsvadu sistēmas darbībā, ilgstoši bija jūtams muskuļu vājums.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skylab 2.
• SKYLAB: A CHRONOLOGY NASA History
• SKYLAB SUMMARY NASA History
• Apollo 201, 202, 4 - 17 / Skylab 2, 3, 4 / ASTP (CSM) Gunter Dirk Krebs

s d l Apollo programmas misijas un testi Raķešu testi SA-1 SA-2 SA-3 SA-4 SA-5 AS-203 Pārtrauktie testi QTV Pad Abort Test-1 A-001 A-002 A-003 Pad Abort Test-2 A-004 Boilerplate testi AS-101 AS-102 AS-103 AS-104 AS-105 Misijas bez apkalpes AS-201 AS-202 Apollo 4 Apollo 5 Apollo 6 Skylab 1 Zemās Zemes orbītas misijas Apollo 7 Apollo 9 Skylab 2 Skylab 3 Skylab 4 Apollo–Soyuz Test Project Mēness orbītas misijas Apollo 8 Apollo 10 Mēness nosēšanās misijas Apollo 11 Apollo 12 Apollo 14 Apollo 15 Apollo 16 Apollo 17 Neizdevušās misijas Apollo 1 (AS-204) Apollo 13 Kenedija kosmosa centrs