[go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Bila Cerkva

Vikipēdijas lapa
The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.
Bila Cerkva
pilsēta
Біла Церква
Bila Cerkvas dzelzceļa stacija
Bila Cerkvas dzelzceļa stacija
Karogs: Bila Cerkva
Karogs
Ģerbonis: Bila Cerkva
Ģerbonis
Bila Cerkva (Ukraina)
Bila Cerkva
Bila Cerkva
Bila Cerkva (Kijivas apgabals)
Bila Cerkva
Bila Cerkva
Koordinātas: 49°47′44″N 30°7′0″E / 49.79556°N 30.11667°E / 49.79556; 30.11667Koordinātas: 49°47′44″N 30°7′0″E / 49.79556°N 30.11667°E / 49.79556; 30.11667
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Kijivas apg.
Rajons Bila Cerkvas rajons
Dibināta 1032
Pirmoreiz minēta 1115
Pilsētas tiesības 1589
Platība
 • Kopējā 67,84 km2
Iedzīvotāji (2021)
 • kopā 208 737
 • blīvums 3 076,9/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 09100—09117
Tālruņu kods +380 456(3)
Mājaslapa bc-rada.gov.ua
Bila Cerkva Vikikrātuvē

Bila Cerkva (ukraiņu: Біла Церква) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā. Izvietojusies apgabala dienviddaļā Rosas upes krastā 85 km no valsts galvaspilsētas un apgabala centra Kijivas. Bila Cerkvas rajona centrs (rajonā neietilpst).

Vēsture

Pilsētu 1032. gadā dibinājis Kijivas kņazs Jaroslavs kā vienu no Pierosas aizsardzības līnijas pilsētām-cietokšņiem un sākotnēji saukusies par Jurjevu pēc kņaza kristītā vārda «Jurijs». Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1115. gadā Hipatija hronikā. 1240. gadā mongoļu karaspēks pilsētu nopostīja un no tās palika tikai 1050. gadā būvētās bīskapa baznīcas drupas, pie kurām pilsēta atkal atdzima, nosaukumu (Біла Церква — ‘Baltā Baznīca’) aizgūstot no šīs baznīcas. 1363. gadā pilsēta nonāk Lietuvas Lielkņazistes sastāvā, 1569. gadā — Polijā. 1589. gadā Polijas karalis Sigismunds III piešķir Bila Cerkvai Magdeburgas tiesības. 17. un 18. gadsimtā pilsēta ir Bila Cerkvas kazaku pulka centrs. No 1712. līdz 1793. gadam pilsēta atkal ir Polijas sastāvā, pēc kā nonāk Krievijas Impērijas Kijevas guberņāmiests.[1] Strauja izaugsme pilsētā sākās 1972. gadā līdz ar autoriepu ražošanas uzņēmuma Bilotserkivshyna (mūsdienās — Rosava) būvniecību.

Atsauces

Ārējās saites