Aģe
| Aģe | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Aģes ezers 57°18′1″N 24°48′11″E / 57.30028°N 24.80306°E |
| Ieteka | Rīgas līcis 57°19′2″N 24°24′18″E / 57.31722°N 24.40500°EKoordinātas: 57°19′2″N 24°24′18″E / 57.31722°N 24.40500°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 43 km |
| Kritums | 51,4 m |
| Vidējā caurtece | 1,9 m³/s |
| Gada notece | 0,055 km³ |
| Baseina platība | 214,9 km² |
| Galvenās pietekas | Tora |
 Aģe Vikikrātuvē
| |
Aģe, arī Skultes upe,[1][2] (lībiešu: Aḑā; vācu: Adja) ir Vidzemes piekrastes upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novados. Iztek no Aģes ezera, uzņem arī Aijažu ezera ūdeņus. Baseinā daudz purvu, lielākais no tiem — Druļļu purvs. Pie Aģes ietekas Rīgas līcī izbūvēti moli un Skultes osta. Senatnē Aģe kalpojusi par iekšējo satiksmes un tirdzniecības ceļu. 13.gs. Livonijas hronikā Latviešu Indriķis pieminēja Aģi ar vārdu Adya (lībiski - ‘mala’),[3] stāstot par Aģes lībiešu cīņām pret vācu iebrucējiem. Aģes lejtece ietilpa lībiešu Metsepoles (Mežu zemes) valstī.
Mandegās pāri upei uzbūvēts dambis, upes ielejā uzpludināts dīķis. Savulaik darbojušās ūdensdzirnavas. Dzirnavu ēkas un slūžas saglabājušās arī mūsdienās.[4]
Lielākās pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zivis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Strauta forele
- Līdaka
- Asaris
- Taimiņš (Ierodas rudenī, lai nārstotu posmā no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Aģes HES aizsprostam).
- Lasis (Ierodas rudenī, lai nārstotu posmā no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Aģes HES aizsprostam).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 22. lpp.
- ↑ «Informācija par objektu: Aģe». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2018. gada 26. janvārī.
- ↑ Karte kā dažu nosaukumu piemērs no upes.lv
- ↑ vietne Aģes dzirnavas
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||