Melnā vārna: Atšķirības starp versijām
m r2.7.2+) (robots pievieno: br:Bran zu |
m r2.7.2) (robots izmaina: da:Sortkrage |
||
| 72. rindiņa: | 72. rindiņa: | ||
[[cs:Vrána černá]] |
[[cs:Vrána černá]] |
||
[[cy:Brân Dyddyn]] |
[[cy:Brân Dyddyn]] |
||
[[da: |
[[da:Sortkrage]] |
||
[[de:Aaskrähe]] |
[[de:Aaskrähe]] |
||
[[dsb:Carna karwona]] |
[[dsb:Carna karwona]] |
||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 21. maijs, plkst. 11.28
- Šis raksts ir par melno vārnu. Par citām jēdziena vārna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Melnā vārna Corvus corone (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Vārnu dzimta (Corvidae) |
| Ģints | Vārnas (Corvus) |
| Suga | Melnā vārna (C. corone) |
| Izplatība | |
 Melnās vārnas izplatības areāls iekrāsots sarkanā krāsā | |
 Melnā vārna Vikikrātuvē | |
Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder vārnu ģintij (Corvus). Latvijā melnā vārna pamatā ir ieceļotāja.
Melnajai vārnai ir divi lieli, izolēti izplatības areāli: Eiropas rietumi un Āzijas austrumdaļa. Katru teritoriju apdzīvo cita pasuga: Corvus corone corone dzīvo Eiropā, bet Corvus corone orientalis dzīvo Āzijā. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka austrumu pasuga Corvus corone orientalis varētu būt patstāvīga suga, bet hipotēzei pagaidām trūkst pierādījumu. Lielais attālums strap abiem izplatības areāliem tiek skaidrots ar ledus laikmeta ietekmi.
Ilgu laiku pelēko vārnu (Corone cornix) uzskatīja par vienu no melnās vārnas pasugām. Abām vārnām ir ļoti līdzīga morfoloģija un uzvedība, tomēr ģenētiskie pētījumi ieviesa korekcijas sistematizācijā, un kopš 2002. gada pelēkā vārna ir patstāvīga suga. Saskarsmes areālos abas sugas reizēm hibridizējas.[1]
Izskats un īpašības
Melnās vārnas apspalvojums kā jau tās nosaukums norāda ir melns, ar zaļganu vai violetu spīdumu.[2] Arī knābis un kājas ir melnas. No kraukļa, kurš arī ir melns, melno vārnu var atšķirt pēc auguma. Vārna ir mazāka, tās ķermeņa garums ir 48 - 52 cm. Tomēr to var viegli sajaukt ar krauķi. Salīdzinot ar krauķi, melnajai vārnai knābis ir masīvāks un līdz ar to izskatās īsāks un strupāks ar izteiktu augšknābja gala liekumu uz leju, arī nāsis vārnai ir segtas ar īsām, spurainām spalviņām. Tomēr rudenī un ziemā melnās vārnas maz atšķiras no jaunajiem krauķiem, jo tiem joprojām ir saglabājies apspalvojums pie knābja pamatnes. Raksturīgo pieaugušā krauķa knābi jaunie putni iegūst no februāra līdz maijam. Arī galvas forma abām sugām nedaudz atšķiras, krauķim galvas augšdaļā reizēm neliels pacēlums, vārnai galvas virspuse plakanāka, vienmērigi noapaļota. Pieredzējis novērotājs krauķi var atšķirt arī pēc lidojuma. Krauķim spārnu vēzieni ir ātrāki, elastīgāki un dziļāki. Arī spārni ir šaurāki un smailāki.[3]
Uzvedība
Melno vārnu un krauķi var atšķirt arī pēc uzvedības. Ligzdošanas laikā melnā vārna neveido barus atšķirībā no krauķa, lai gan reizēm arī krauķi izveido ligzdas ārpus kolonijas. Melnās vārnas bieži barojas kopīgos baros ar krauķiem, un ziemas periodā arī vārnas veido barus. Visatšķirīgākā abām sugām ir balss. Krauķim ķērcieni ir augstos toņos, bet melnajai vārnai ķērcieni veidojas dziļāk rīklē. Melnā vārna ir diezgan skaļš putns, bieži apmetas koka galā un klaigā.
Barība
Melnā vārna ir visēdāja, un barojas ar kukaiņiem, tārpiem, graudiem, sēklām un augļiem, maziem dzīvniekiem, putniem un to olām. Melnā vārna pamatā barojas ar jebko, ko var atrast. Tā pārmeklē arī cilvēku atkritumu izgāztuves un konteinerus. Melnā vārna mēdz sekot lielajiem plēsīgajiem putniem un dzīvniekiem, lai pamielotos ar to medījumu, kā arī pašas aktīvi medī, savā starpā kooperējoties.
Ligzdošana
Melnās vārnas veido monogāmus pārus uz mūžu. To ligzda ir liela un smaga. Vieta ligzdai parasti tiek izvēlēta augsta koka galā, bet reizēm melnā vārna ligzdu iekārto uz klinšu dzegām un augstu celtņu konstrukcijās. Ļoti reti, bet reizēm var novērot ligzdu tuvu zemei. Ligzda ārēji atgādina kraukļa ligzdu, bet salīdzinoši ir nedaudz mazāka. Dējumā parasti ir 4 - 6 olas, tās ir gaiši zilas ar brūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 17 - 19 dienas, olas perē tikai mātīte, kuru tēviņš baro. Apspalvojums putnēniem izaug pēc 32 - 36 dienām. Abi vecāki baro mazuļus. Diezgan bieži iepriekšēja gada jaunās vārnas palīdz vecākiem izbarot jauno perējumu. Bērni var palikt kopā ar vecākiem līdz 4 gadiem.[4]
Latvijā
Latvijā melnā vārna pamatā ir ieceļotāja, taču dažkārt paliek dzīvot uz vietas pat vairākus gadus. Ir zināmi 2 šādi gadījumi Latvijas rietumos Mērsragā un Liepājā. Tā pastāvīgi uzturas pie jūras, barojoties krastmalā. Kolkā ir novārotas migrējošas melnās vārnas, kas piebiedrojušās Krievijas pelēkajām vārnām atceļā no ziemas klejojumiem. Ir avoti, kas norāda vairākus citus melnās vārnas novērojumus, bet tā kā tie nav apliecināti ar attēliem, tad nevar izslēgt, ka novērotie putni nav bijuši grūti atšķiramie nepieaugušie krauķi.[1] Mērsragā ir novērots jaukts pelēkās vārnas un melnās vārnas pāris un samērā ticams ligzdošanas gadījums.[5]
Atsauces
Ārējās saites
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnā vārna |