natus

API: /ˈnaːtus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: nā·tus — morphologica: nat-us

← Latine: nāscor

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
nātus	—	perfectum	passiva	participium­	nominativo	nāscor

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	nātus	nāta	nātum	nom.	nātī	nātae	nāta
gen.	nātī	nātae	nātī	gen.	nātōrum	nātārum	nātōrum
dat.	nātō	nātae	nātō	dat.	nātīs	nātīs	nātīs
acc.	nātum	nātam	nātum	acc.	nātōs	nātās	nāta
abl.	nātō	nātā	nātō	abl.	nātīs	nātīs	nātīs
voc.	nāte	nāta	nātum	voc.	nātī	nātae	nāta

nāt|us, -ī masc.

1. Fīlius, līberī (plur.)

m.	sing.	plur.
nom.	nātus	nātī	I
gen.	nātī	nātōrum	II
dat.	nātō	nātīs	III
acc.	nātum	nātōs	IV
abl.	nātō	nātīs	VI
voc.	nāte	nātī	V

nāt|us, -ūs masc.

1. Factum nascendi.
2. Aetās.

   qui annum sextum natu excesserint

m.	sing.	plur.
nom.	nātus	nātūs	I
gen.	nātūs	nātuum	II
dat.	nātuī	nātibus	III
acc.	nātum	nātūs	IV
abl.	nātū	nātibus	VI
voc.	nātus	nātūs	V

Praecipue in abl. sing. adhibetur, indicans aetatem; ut, maior natu, grandis natu, maximus natu.