Zeltiņi vald
Zeltiņi vald (läti keeles Zeltiņu pagasts) on vald Lätis Alūksne piirkonnas. Enne 2009. aasta haldusreformi kuulus vald Alūksne rajooni.
| Zeltiņi vald | |
|---|---|
| läti Zeltiņu pagasts | |
| Pindala: 63,09 km² | |
Elanikke: 267 (1.01.2024)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 4,2 in/km² | |
| Keskus: Zeltiņi | |
 |
Vald piirneb sama piirkonna Kalncempji, Ilzene ja Alsviķi vallaga ning Gulbene piirkonna Beļava ja Lejasciemsi vallaga.
Valla pindala on 63 km². 2016. aasta seisuga elas seal 393 inimest.[2] Valla keskus on Zeltiņi küla, vallavanem on Ingrīda Sniedze.[3]
Valda läbib Peetri jõgi.
Ajalugu
muudaVald moodustati aastal 1866 Zeltiņi mõisa (Seltinghoff) maadest. Aastal 1935 oli valla pindala 53,7 km² ja seal oli 986 elanikku.[4] 1945. aastal moodustati valda Zeltiņi ja Melnupe külanõukogu, aastal 1949 vald likvideeriti. Aastal 1954 liideti Zeltiņi külanõukoguga likvideeritava Melnupe külanõukogu maad.[5] Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks. 2009. aastast kuulub vald Alūksne piirkonda.
Kaitstavad objektid
muudaMuinsusmälestistest on riikliku kaitse all Zeltiņi mõisa ait, Medņi linnamägi ja Vīksna muinaskalmed.[6] Kohaliku kaitse all on ülejäänud Zeltiņi mõisa hoonetekompleks (kõrts, tall-kutsari maja ja mõisavalitseja maja), Zeltiņi kirik, Zeltiņi Kirikumägi, Zeltiņi kalmistu kabel ja selle kellatorn.[7]
Looduskaitse all on Laimiņi pärn, Laimiņi tamm, Ozoli tamm, Rožkalni kask, Roziņi mänd, Liepaldi vaher, Ziemeļi tamm, Joškase elupuu, Ruķeļi remmelgas, Zeltiņi männid, Kalmistukask, Ķiploki tamm, Spriņģi mänd, Čusļi pärn, Čusļi Mesilapärn ja Čusļi remmelgas.[8]
Asustus
muudaAastal 2011 elas vallas 341 lätlast, 19 venelast, 1 valgevenelane, 4 ukrainlast, 1 poolakas ja 1 leedulane.[9]
Valla külad:
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv [10] |
|---|---|---|
| Aizpurieši | mazciems | 5 (2007) |
| Joškas | mazciems | 3 (2007) |
| Kundrati | mazciems | 19 (2007) |
| Medņi | skrajciems | 4 (2007) |
| Micpapi | skrajciems | 5 (2007) |
| Zeltiņi | vidējciems | 151 (2019) |
| Vilki | skrajciems | 6 (2007) |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[10]
Viited
muuda- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Alūksnes novads, vaadatud 23.06 2017
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-4 12-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 10,0 10,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.