[go: up one dir, main page]
Wiktionary

vērt

See also: vert, vért, vèrt, and vërt

Latvian

edit

Etymology

edit

Inherited from Proto-Balto-Slavic *wérˀtei which is ultimately cognate with Proto-Indo-European *wer- (“to turn, bend”) whence the two meanings of the verb.[1]

Verb

edit

vērt (transitive, 1st conjugation, present veru, ver, ver, past vēru)

  1. to open (atvērt)
  2. to close (aizvērt)
  3. to string (for example, beads, mushrooms for drying, etc.)
  4. to thread a needle (ievērt)

Conjugation

edit
conjugation of vērt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne) 		Past
(pagātne) 		Future
(nākotne)
1st pers. sg. es veru vēru vēršu —
2nd pers. sg. tu ver vēri vērsi ver
3rd pers. sg. viņš, viņa ver vēra vērs lai ver
1st pers. pl. mēs veram vērām vērsim vērsim
2nd pers. pl. jūs verat vērāt vērsiet,
vērsit 		veriet
3rd pers. pl. viņi, viņas ver vēra vērs lai ver
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present verot Present Active 1 (Adj.) verošs
Past esot vēris Present Active 2 (Adv.) vērdams
Future vēršot Present Active 3 (Adv.) verot
Imperative lai verot Present Active 4 (Obj.) veram
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active vēris
Present vērtu Present Passive verams
Past būtu vēris Past Passive vērts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative (būt) jāver Infinitive (nenoteiksme) vērt
Conjunctive 1 esot jāver Negative Infinitive nevērt
Conjunctive 2 jāverot Verbal noun vēršana

Verb

edit

vērt

  1. inflection of vērst:
    1. second-person singular present indicative
    2. second-person singular imperative

References

edit
  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992) “vērt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca‎[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
Retrieved from "https://en.wiktionary.org/w/index.php?title=vērt&oldid=73848221"