urinatus
Latin
editEtymology
editPerfect active participle of ūrīnor.
Participle
editūrīnātus (feminine ūrīnāta, neuter ūrīnātum); first/second-declension participle
Declension
editFirst/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ūrīnātus | ūrīnāta | ūrīnātum | ūrīnātī | ūrīnātae | ūrīnāta | |
| Genitive | ūrīnātī | ūrīnātae | ūrīnātī | ūrīnātōrum | ūrīnātārum | ūrīnātōrum | |
| Dative | ūrīnātō | ūrīnātō | ūrīnātīs | ||||
| Accusative | ūrīnātum | ūrīnātam | ūrīnātum | ūrīnātōs | ūrīnātās | ūrīnāta | |
| Ablative | ūrīnātō | ūrīnātā | ūrīnātō | ūrīnātīs | |||
| Vocative | ūrīnāte | ūrīnāta | ūrīnātum | ūrīnātī | ūrīnātae | ūrīnāta | |