pipiaturus
Latin
editEtymology
editFuture active participle of pīpiō (“whimper, pour out whimpers”).
Participle
editpīpiātūrus (feminine pīpiātūra, neuter pīpiātūrum); first/second-declension participle
- going to whimper
Declension
editFirst/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | pīpiātūrus | pīpiātūra | pīpiātūrum | pīpiātūrī | pīpiātūrae | pīpiātūra | |
| genitive | pīpiātūrī | pīpiātūrae | pīpiātūrī | pīpiātūrōrum | pīpiātūrārum | pīpiātūrōrum | |
| dative | pīpiātūrō | pīpiātūrae | pīpiātūrō | pīpiātūrīs | |||
| accusative | pīpiātūrum | pīpiātūram | pīpiātūrum | pīpiātūrōs | pīpiātūrās | pīpiātūra | |
| ablative | pīpiātūrō | pīpiātūrā | pīpiātūrō | pīpiātūrīs | |||
| vocative | pīpiātūre | pīpiātūra | pīpiātūrum | pīpiātūrī | pīpiātūrae | pīpiātūra | |