obduratus
Latin
editEtymology
editPerfect passive participle of obdūrō
Participle
editobdūrātus (feminine obdūrāta, neuter obdūrātum); first/second-declension participle
- hardened
Declension
editFirst/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | obdūrātus | obdūrāta | obdūrātum | obdūrātī | obdūrātae | obdūrāta | |
| genitive | obdūrātī | obdūrātae | obdūrātī | obdūrātōrum | obdūrātārum | obdūrātōrum | |
| dative | obdūrātō | obdūrātae | obdūrātō | obdūrātīs | |||
| accusative | obdūrātum | obdūrātam | obdūrātum | obdūrātōs | obdūrātās | obdūrāta | |
| ablative | obdūrātō | obdūrātā | obdūrātō | obdūrātīs | |||
| vocative | obdūrāte | obdūrāta | obdūrātum | obdūrātī | obdūrātae | obdūrāta | |