iturus
Latin
editEtymology
editFuture active participle of eō.
Participle
edititūrus (feminine itūra, neuter itūrum); first/second-declension participle
Declension
editFirst/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | itūrus | itūra | itūrum | itūrī | itūrae | itūra | |
| genitive | itūrī | itūrae | itūrī | itūrōrum | itūrārum | itūrōrum | |
| dative | itūrō | itūrae | itūrō | itūrīs | |||
| accusative | itūrum | itūram | itūrum | itūrōs | itūrās | itūra | |
| ablative | itūrō | itūrā | itūrō | itūrīs | |||
| vocative | itūre | itūra | itūrum | itūrī | itūrae | itūra | |