illigaturus
Latin
editEtymology
editFuture active participle of illigō.
Participle
editilligātūrus (feminine illigātūra, neuter illigātūrum); first/second-declension participle
- about to attach
Declension
editFirst/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | illigātūrus | illigātūra | illigātūrum | illigātūrī | illigātūrae | illigātūra | |
| genitive | illigātūrī | illigātūrae | illigātūrī | illigātūrōrum | illigātūrārum | illigātūrōrum | |
| dative | illigātūrō | illigātūrae | illigātūrō | illigātūrīs | |||
| accusative | illigātūrum | illigātūram | illigātūrum | illigātūrōs | illigātūrās | illigātūra | |
| ablative | illigātūrō | illigātūrā | illigātūrō | illigātūrīs | |||
| vocative | illigātūre | illigātūra | illigātūrum | illigātūrī | illigātūrae | illigātūra | |