[go: up one dir, main page]
Wiktionary

fastidio

See also: fastidió

Italian

edit

Etymology

edit

Borrowed from Latin fastidium.

Pronunciation

edit
  • IPA(key): /faˈsti.djo/
  • Rhymes: -idjo
  • Hyphenation: fa‧stì‧dio

Noun

edit

fastidio m (plural fastidi)

  1. trouble, bother, nuisance

Derived terms

edit

Anagrams

edit

Latin

edit

Etymology

edit

From fastīdium.

Pronunciation

edit

Verb

edit

fastīdiō (present infinitive fastīdīre, perfect active fastīdīvī or fastīdiī, supine fastīdītum); fourth conjugation

  1. to loathe, dislike, despise
  2. to disdain, scorn

Conjugation

edit
   Conjugation of fastīdiō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present fastīdiō fastīdīs fastīdit fastīdīmus fastīdītis fastīdiunt
imperfect fastīdiēbam fastīdiēbās fastīdiēbat fastīdiēbāmus fastīdiēbātis fastīdiēbant
future fastīdiam fastīdiēs fastīdiet fastīdiēmus fastīdiētis fastīdient
perfect fastīdīvī,
fastīdiī 		fastīdīvistī,
fastīdiistī 		fastīdīvit,
fastīdiit 		fastīdīvimus,
fastīdiimus 		fastīdīvistis,
fastīdiistis 		fastīdīvērunt,
fastīdīvēre,
fastīdiērunt,
fastīdiēre
pluperfect fastīdīveram,
fastīdieram 		fastīdīverās,
fastīdierās 		fastīdīverat,
fastīdierat 		fastīdīverāmus,
fastīdierāmus 		fastīdīverātis,
fastīdierātis 		fastīdīverant,
fastīdierant
future perfect fastīdīverō,
fastīdierō 		fastīdīveris,
fastīdieris 		fastīdīverit,
fastīdierit 		fastīdīverimus,
fastīdierimus 		fastīdīveritis,
fastīdieritis 		fastīdīverint,
fastīdierint
passive present fastīdior fastīdīris,
fastīdīre 		fastīdītur fastīdīmur fastīdīminī fastīdiuntur
imperfect fastīdiēbar fastīdiēbāris,
fastīdiēbāre 		fastīdiēbātur fastīdiēbāmur fastīdiēbāminī fastīdiēbantur
future fastīdiar fastīdiēris,
fastīdiēre 		fastīdiētur fastīdiēmur fastīdiēminī fastīdientur
perfect fastīdītus + present active indicative of sum
pluperfect fastīdītus + imperfect active indicative of sum
future perfect fastīdītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present fastīdiam fastīdiās fastīdiat fastīdiāmus fastīdiātis fastīdiant
imperfect fastīdīrem fastīdīrēs fastīdīret fastīdīrēmus fastīdīrētis fastīdīrent
perfect fastīdīverim,
fastīdierim 		fastīdīverīs,
fastīdierīs 		fastīdīverit,
fastīdierit 		fastīdīverīmus,
fastīdierīmus 		fastīdīverītis,
fastīdierītis 		fastīdīverint,
fastīdierint
pluperfect fastīdīvissem,
fastīdiissem 		fastīdīvissēs,
fastīdiissēs 		fastīdīvisset,
fastīdiisset 		fastīdīvissēmus,
fastīdiissēmus 		fastīdīvissētis,
fastīdiissētis 		fastīdīvissent,
fastīdiissent
passive present fastīdiar fastīdiāris,
fastīdiāre 		fastīdiātur fastīdiāmur fastīdiāminī fastīdiantur
imperfect fastīdīrer fastīdīrēris,
fastīdīrēre 		fastīdīrētur fastīdīrēmur fastīdīrēminī fastīdīrentur
perfect fastīdītus + present active subjunctive of sum
pluperfect fastīdītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — fastīdī — — fastīdīte —
future — fastīdītō fastīdītō — fastīdītōte fastīdiuntō
passive present — fastīdīre — — fastīdīminī —
future — fastīdītor fastīdītor — — fastīdiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives fastīdīre fastīdīvisse,
fastīdiisse 		fastīdītūrum esse fastīdīrī fastīdītum esse fastīdītum īrī
participles fastīdiēns — fastīdītūrus — fastīdītus fastīdiendus,
fastīdiundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
fastīdiendī fastīdiendō fastīdiendum fastīdiendō fastīdītum fastīdītū

Descendants

edit
  • English: fash (via Middle French)
  • French: fâcher
  • Italian: fastidire
  • Spanish: hastiar, fastidiar

References

edit
  • “fastidio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “fastidio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • fastidio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

edit

Pronunciation

edit
  • IPA(key): /fasˈtidjo/ [fasˈt̪i.ð̞jo]
  • Rhymes: -idjo
  • Syllabification: fas‧ti‧dio

Etymology 1

edit

Inherited from Old Spanish, borrowed from Latin fastīdium. Compare the inherited doublet hastío.

Noun

edit

fastidio m (plural fastidios)

  1. annoyance; irritation
edit

Etymology 2

edit

See the etymology of the corresponding lemma form.

Verb

edit

fastidio

  1. first-person singular present indicative of fastidiar

Further reading

edit
Retrieved from "https://en.wiktionary.org/w/index.php?title=fastidio&oldid=76652377"