emigratus
Latin
editEtymology
editPerfect passive participle of ēmigrō
Participle
editēmigrātus (feminine ēmigrāta, neuter ēmigrātum); first/second-declension participle
Declension
editFirst/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēmigrātus | ēmigrāta | ēmigrātum | ēmigrātī | ēmigrātae | ēmigrāta | |
genitive | ēmigrātī | ēmigrātae | ēmigrātī | ēmigrātōrum | ēmigrātārum | ēmigrātōrum | |
dative | ēmigrātō | ēmigrātae | ēmigrātō | ēmigrātīs | |||
accusative | ēmigrātum | ēmigrātam | ēmigrātum | ēmigrātōs | ēmigrātās | ēmigrāta | |
ablative | ēmigrātō | ēmigrātā | ēmigrātō | ēmigrātīs | |||
vocative | ēmigrāte | ēmigrāta | ēmigrātum | ēmigrātī | ēmigrātae | ēmigrāta |