urinarius
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]From ūrīna (“urine”) + -ārius.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /uː.riːˈnaː.ri.us/, [uːriːˈnäːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /u.riˈna.ri.us/, [uriˈnäːrius]
Adjective
[edit]ūrīnārius (feminine ūrīnāria, neuter ūrīnārium); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ūrīnārius | ūrīnāria | ūrīnārium | ūrīnāriī | ūrīnāriae | ūrīnāria | |
| genitive | ūrīnāriī | ūrīnāriae | ūrīnāriī | ūrīnāriōrum | ūrīnāriārum | ūrīnāriōrum | |
| dative | ūrīnāriō | ūrīnāriae | ūrīnāriō | ūrīnāriīs | |||
| accusative | ūrīnārium | ūrīnāriam | ūrīnārium | ūrīnāriōs | ūrīnāriās | ūrīnāria | |
| ablative | ūrīnāriō | ūrīnāriā | ūrīnāriō | ūrīnāriīs | |||
| vocative | ūrīnārie | ūrīnāria | ūrīnārium | ūrīnāriī | ūrīnāriae | ūrīnāria | |
Descendants
[edit]- English: urinary