tricenarius
Latin
[edit]Etymology
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /triː.keːˈnaː.ri.us/, [t̪riːkeːˈnäːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /tri.t͡ʃeˈna.ri.us/, [t̪rit͡ʃeˈnäːrius]
Adjective
[edit]trīcēnārius (feminine trīcēnāria, neuter trīcēnārium); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | trīcēnārius | trīcēnāria | trīcēnārium | trīcēnāriī | trīcēnāriae | trīcēnāria | |
| genitive | trīcēnāriī | trīcēnāriae | trīcēnāriī | trīcēnāriōrum | trīcēnāriārum | trīcēnāriōrum | |
| dative | trīcēnāriō | trīcēnāriae | trīcēnāriō | trīcēnāriīs | |||
| accusative | trīcēnārium | trīcēnāriam | trīcēnārium | trīcēnāriōs | trīcēnāriās | trīcēnāria | |
| ablative | trīcēnāriō | trīcēnāriā | trīcēnāriō | trīcēnāriīs | |||
| vocative | trīcēnārie | trīcēnāria | trīcēnārium | trīcēnāriī | trīcēnāriae | trīcēnāria | |
Descendants
[edit]- French: tricénaire
- Portuguese: tricenário
References
[edit]- “tricenarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- tricenarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.