[go: up one dir, main page]

Jump to content

stipo

From Wiktionary, the free dictionary
See also: stipò and ŝtipo

Italian

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /ˈsti.po/
  • Rhymes: -ipo
  • Hyphenation: stì‧po

Verb

[edit]

stipo

  1. first-person singular present indicative of stipare

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From Proto-Indo-European *steyp- (to be stiff, erect). Cognate with stīpes (tree trunk, stick), stips (small donation, alms); outside of Latin, compare Proto-Germanic *stīfaz (stiff), Lithuanian stìpti (to stiffen).[1]

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

stīpō (present infinitive stīpāre, perfect active stīpāvī, supine stīpātum); first conjugation

  1. to crowd or press together, compress
    Synonyms: confero, contraho, glomerō, compellō, cōgō, congerō, concitō, concieō
  2. to cram, stuff, fill
    Synonyms: impleō, expleō, compleō, cumulō, imbuō
    Antonyms: exhauriō, dēpleō, dēfundō
  3. to surround, encompass
    Synonyms: complector, amplector, claudō, circumdō, circumveniō

Conjugation

[edit]
   Conjugation of stīpō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present stīpō stīpās stīpat stīpāmus stīpātis stīpant
imperfect stīpābam stīpābās stīpābat stīpābāmus stīpābātis stīpābant
future stīpābō stīpābis stīpābit stīpābimus stīpābitis stīpābunt
perfect stīpāvī stīpāvistī stīpāvit stīpāvimus stīpāvistis stīpāvērunt,
stīpāvēre
pluperfect stīpāveram stīpāverās stīpāverat stīpāverāmus stīpāverātis stīpāverant
future perfect stīpāverō stīpāveris stīpāverit stīpāverimus stīpāveritis stīpāverint
passive present stīpor stīpāris,
stīpāre
stīpātur stīpāmur stīpāminī stīpantur
imperfect stīpābar stīpābāris,
stīpābāre
stīpābātur stīpābāmur stīpābāminī stīpābantur
future stīpābor stīpāberis,
stīpābere
stīpābitur stīpābimur stīpābiminī stīpābuntur
perfect stīpātus + present active indicative of sum
pluperfect stīpātus + imperfect active indicative of sum
future perfect stīpātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present stīpem stīpēs stīpet stīpēmus stīpētis stīpent
imperfect stīpārem stīpārēs stīpāret stīpārēmus stīpārētis stīpārent
perfect stīpāverim stīpāverīs stīpāverit stīpāverīmus stīpāverītis stīpāverint
pluperfect stīpāvissem stīpāvissēs stīpāvisset stīpāvissēmus stīpāvissētis stīpāvissent
passive present stīper stīpēris,
stīpēre
stīpētur stīpēmur stīpēminī stīpentur
imperfect stīpārer stīpārēris,
stīpārēre
stīpārētur stīpārēmur stīpārēminī stīpārentur
perfect stīpātus + present active subjunctive of sum
pluperfect stīpātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present stīpā stīpāte
future stīpātō stīpātō stīpātōte stīpantō
passive present stīpāre stīpāminī
future stīpātor stīpātor stīpantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives stīpāre stīpāvisse stīpātūrum esse stīpārī stīpātum esse stīpātum īrī
participles stīpāns stīpātūrus stīpātus stīpandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
stīpandī stīpandō stīpandum stīpandō stīpātum stīpātū

Derived terms

[edit]

Descendants

[edit]

References

[edit]
  1. ^ De Vaan, Michiel (2008) “stīpō, -āre”, in Etymological Dictionary of Latin and the other Italic Languages (Leiden Indo-European Etymological Dictionary Series; 7), Leiden, Boston: Brill, →ISBN, page 588

Further reading

[edit]
  • stipo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • stipo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • stipo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • to beg alms: stipem colligere
    • to contribute alms: stipem (pecuniam) conferre