erogo

erogo

1. first-person singular present indicative of erogare

• exrogō

From ex- (“out of”) +‎ rogō (“ask; request”).

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈeː.ro.ɡoː/, [ˈeːrɔɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈe.ro.ɡo/, [ˈɛːroɡo]

ērogō (present infinitive ērogāre, perfect active ērogāvī, supine ērogātum); first conjugation

1. to pay, pay out, expend, disburse

   Synonyms: persolvō, pendō, absolvō, luō, solvō, dissolvō

2. to expend or pay out money from the public treasury (after asking the consent of the people)
3. (figuratively) to expose to death, destroy, kill

   Synonyms: obtruncō, necō, caedō, interficiō, trucīdō, tollō, peragō, percutiō, interimō, perimō, iugulō, cōnficiō, occīdō, ēnecō, sōpiō, dēiciō, absūmō, cōnsūmō

4. (figuratively) to entreat, prevail on someone by entreaties

   Synonyms: precor, rogō, efflāgitō, petō, exōrō, expetō, flāgitō, exposcō, quaesō

5. (figuratively) to bring, deliver or convey water from a reservoir

Conjugation of ērogō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ērogō	ērogās	ērogat	ērogāmus	ērogātis	ērogant
	imperfect	ērogābam	ērogābās	ērogābat	ērogābāmus	ērogābātis	ērogābant
	future	ērogābō	ērogābis	ērogābit	ērogābimus	ērogābitis	ērogābunt
	perfect	ērogāvī	ērogāvistī	ērogāvit	ērogāvimus	ērogāvistis	ērogāvērunt, ērogāvēre
	pluperfect	ērogāveram	ērogāverās	ērogāverat	ērogāverāmus	ērogāverātis	ērogāverant
	future perfect	ērogāverō	ērogāveris	ērogāverit	ērogāverimus	ērogāveritis	ērogāverint
passive	present	ērogor	ērogāris, ērogāre	ērogātur	ērogāmur	ērogāminī	ērogantur
	imperfect	ērogābar	ērogābāris, ērogābāre	ērogābātur	ērogābāmur	ērogābāminī	ērogābantur
	future	ērogābor	ērogāberis, ērogābere	ērogābitur	ērogābimur	ērogābiminī	ērogābuntur
	perfect	ērogātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ērogātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ērogātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ērogem	ērogēs	ēroget	ērogēmus	ērogētis	ērogent
	imperfect	ērogārem	ērogārēs	ērogāret	ērogārēmus	ērogārētis	ērogārent
	perfect	ērogāverim	ērogāverīs	ērogāverit	ērogāverīmus	ērogāverītis	ērogāverint
	pluperfect	ērogāvissem	ērogāvissēs	ērogāvisset	ērogāvissēmus	ērogāvissētis	ērogāvissent
passive	present	ēroger	ērogēris, ērogēre	ērogētur	ērogēmur	ērogēminī	ērogentur
	imperfect	ērogārer	ērogārēris, ērogārēre	ērogārētur	ērogārēmur	ērogārēminī	ērogārentur
	perfect	ērogātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ērogātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ērogā	—	—	ērogāte	—
	future	—	ērogātō	ērogātō	—	ērogātōte	ērogantō
passive	present	—	ērogāre	—	—	ērogāminī	—
	future	—	ērogātor	ērogātor	—	—	ērogantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ērogāre	ērogāvisse	ērogātūrum esse	ērogārī	ērogātum esse	ērogātum īrī
participles		ērogāns	—	ērogātūrus	—	ērogātus	ērogandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ērogandī	ērogandō	ērogandum	ērogandō	ērogātum	ērogātū

• ērogātiō
• ērogātor
• ērogātōrius
• superērogō

• → Catalan: erogar
• → English: erogate
• → Galician: errogar
• → Italian: erogare
• → Spanish: erogar

• rogātiō

• “erogo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “erogo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• erogo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to spend money: pecuniam erogare (in classem)
    

erogo

1. first-person singular present indicative of erogar