cretatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /kreːˈtaː.tus/, [kreːˈt̪äːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /kreˈta.tus/, [kreˈt̪äːt̪us]
Adjective
[edit]crētātus (feminine crētāta, neuter crētātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | crētātus | crētāta | crētātum | crētātī | crētātae | crētāta | |
| genitive | crētātī | crētātae | crētātī | crētātōrum | crētātārum | crētātōrum | |
| dative | crētātō | crētātae | crētātō | crētātīs | |||
| accusative | crētātum | crētātam | crētātum | crētātōs | crētātās | crētāta | |
| ablative | crētātō | crētātā | crētātō | crētātīs | |||
| vocative | crētāte | crētāta | crētātum | crētātī | crētātae | crētāta | |
References
[edit]- “cretatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “cretatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers