apricaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of apricō.
Participle
[edit]apricātūrus (feminine apricātūra, neuter apricātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | apricātūrus | apricātūra | apricātūrum | apricātūrī | apricātūrae | apricātūra | |
| genitive | apricātūrī | apricātūrae | apricātūrī | apricātūrōrum | apricātūrārum | apricātūrōrum | |
| dative | apricātūrō | apricātūrae | apricātūrō | apricātūrīs | |||
| accusative | apricātūrum | apricātūram | apricātūrum | apricātūrōs | apricātūrās | apricātūra | |
| ablative | apricātūrō | apricātūrā | apricātūrō | apricātūrīs | |||
| vocative | apricātūre | apricātūra | apricātūrum | apricātūrī | apricātūrae | apricātūra | |