adunatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of adūnō
Participle
[edit]adūnātus (feminine adūnāta, neuter adūnātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adūnātus | adūnāta | adūnātum | adūnātī | adūnātae | adūnāta | |
| genitive | adūnātī | adūnātae | adūnātī | adūnātōrum | adūnātārum | adūnātōrum | |
| dative | adūnātō | adūnātae | adūnātō | adūnātīs | |||
| accusative | adūnātum | adūnātam | adūnātum | adūnātōs | adūnātās | adūnāta | |
| ablative | adūnātō | adūnātā | adūnātō | adūnātīs | |||
| vocative | adūnāte | adūnāta | adūnātum | adūnātī | adūnātae | adūnāta | |
References
[edit]- “adunatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press